Pils iela 25A, Alūksne, LV-4301

KĀPĒC ALŪKSNE?

zirgu_dzirdinatava-medium

Jau Latvijas valsts pirmsākumos Alūksnes novads iekļauts starp Latvijas paraugmaršrutiem, dēvējot to par “Malienas Šveici”.
1935. gada Shell ceļvedī maršruts caur Māriņkalnu un Jaunlaiceni uz Apekalna baznīcu saukts par “vienu no skaistākiem ceļiem Vidzemē” un šī puse – par “skaistāko Latvijas apgabalu ar  neskaitāmiem kalnājiem, devīgu roku izkaisītiem ezeriņiem, upītēm un mežiem, kas rāda ceļotājam
skaistās Latvijas burvību”. Varenais Drusku pilskalns ar Tatru priekškalnēm cienīgu Korneta ezeru virknes padziļinājumu noteikti ir starp ledāja radošās darbības izcilākajām vietām Latvijā. Turklāt tik viegli atrodams – izbrauc uz Vidzemesšosejas un tad līdz Igaunijas pierobežai pie Veclaicenes, netālu no Munameģa. Alūksnes novada ainavās visos gadalaikos var nodoties vieglam vai kārtīgam piedzīvojumam, tālās skatu perspektīvas var baudīt no jaunuzceltajiem torņiem, braukt ar riteni, izstaigāt garākos pārgājienos vai izskriet izteiksmīgās pakalnu formas, rast pilnvērtīgu atpūtu ģimenes vai draugu lokā. Iepazīstiet malēniešu dabu un malēniskās izloksnes izpausmes kultūrā! Plašāko viesmīlības piedāvājumu meklējiet Alūksnē, kas cieņpilni piekļaujas majestātiskajam Alūksnes ezeram. Cilvēki te “dzīvojuši, cepuri kuldami,” jau tūkstošgadēm, satiekot ar nemitīgu skaistumu un izrādot dabisku viesmīlīgumu. 

Alūksnes novads Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienē. Ezera un pilsētas vārds cēlies no latgaļu cilmes vārda „olūksna”- avotaina vieta mežā. Alūksne ietilpusi senajā Atzeles novadā. Vēstures dokumentos Alūksne pieminēta jau 1284.gadā- Pleskavas I un II hronikā zem nosaukuma „Alyst” un „Volyst” 1342.gadā Livonijas ordenis mestra Burharda fon Dreilevana vadībā gleznainā Alūksnes ezera salā pabeidza mūra pils celtniecību un 25.martā notika pils iesvētīšana. Par godu tam, ka pils iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā, vietai tika dots vārds Marienburga.

1702.gadā Ziemeļu kara laikā Alūksni ieņēma Šeremetjeva komandētais krievu karaspēks. Pils tika uzspridzināta, bet pilsētiņa nodedzināta.

Pēc 1721.gada miera līguma parakstīšanas, šī teritorija nonāca Krievijas atkarībā uz 200 gadiem. Krievijas ķeizariene Elizabete 1750.gadā Alūksni atdāvināja savam kancleram grāfam Voroncovam, kas to pārdeva slepenpadomniekam baronam Otto Hermanim fon Fītinghofam. 19.gs. otrajā pusē Alūksne kļuva par svarīgu tirdzniecības centru, kura nozīme vēl vairāk pieauga līdz ar šaursliežu dzelzceļa Stukmaņi- Gulbene- Alūksne- Valka- izbūvi 1903.gadā.

Līdz 1560.gadam Alūksne bija Livonijas ordeņa galvenais nocietinājumus austrumu daļā.

Lai gan Marienburga bija viens no spēcīgākajiem ordeņa nocietinājumiem, Livonijas kara laikā, 1560.gada februārī, komturs Everts Zībergs to atdeva krievu karavadonim kņazam Kurbskim bez cīņas. Krievijas Marienburga piederēja no 1560.-1583.gadam. Pēc tam tā vēl seltiņas reizes gāja no rokas rokā: no 1582.līdz 1600.gadam –Polijai; no 1600.līdz 1602.gadam- Zviedrijai; no 1602.līdz 1625.gadam- Polijai; no 1625.līdz 1658.gadam- Zviedrijai, no 1658.līdz 1661.gadam- Krievijai; no 1662.līdz 1702.gadam- Zviedrijai.

1807.gadā krievu un zviedru karavīru  kara mākslas un varonības piemiņai Burhards fon Fītinghofs pussalā uzcēla Slavas templi.

Apvienojoties 16 bijušajām Alūksnes rajona pašvaldībām- Alūksnes pilsētai, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastiem, 2009.gada 1.jūlijā izveidots Alūksnes novads.

Alūksnes novads atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar Apes, Gulbenes, Balvu un Viļakas novadiem Latvijā, kā arī Igaunijas Republiku un Krievijas Federāciju.

Novada teritorijas platība ir 169726,5 ha, savukārt Alūksnes pilsētas teritorija- 1432,9 ha ( pēc Valsts Zemes dienesta datiem).

Alūksnes pilsēta ir novada administratīvais centrs. Tā atrodas 204 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas, vienpadsmitā Latvijas lielākā ezera- Alūksnes ezera- krastā.

 

loading