Pils iela 25A, Alūksne, LV-4301

Muižas un pilis

Ne velti jau izsenis Alūksne Latvijas apceļotājiem ir pazīstama ar saviem gleznainajiem dabas skatiem un unikālo kultūrvēstures mantojumu. Tā tik tiešām ir vieta, kura starp savām romantiskajām ainavām un koku galotnēm, slēpj tādus dārgakmeņus kā vēsturiskas muižas un pilis, pašā Alūksnes ezera krastā. Tiek uzskatīts, ka tieši līdz ar Livonijas ordeņa pils būvniecību uz Pilssalas 1342. gadā, aizsākās Alūksnes pilsētas vēsture.

Alūksnes muižas un pilis ir viens no Ziemeļvidzemes simboliem, ar kuru tā ir pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas robežām. Lai neapjuktu apskates objektu bagātībā, ko katram interesentam piedāvā Alūksnes pilsēta, iepazīsim šī reģiona senākās un iespaidīgākās muižas un pilis mazliet tuvāk.

 

Livonijas ordeņa pilsdrupas 

Foto: Līva Šaicāne

Līdz ar lēmuma pieņemšanu nojaukt seno koka pili un tās vietā būvēt jaunu, izturīgu mūra pili, sākās varenās Livonijas ordeņa pils būvniecība, kas tika pabeigta 1342. gadā. Iespaidīgā pils pat tiek uzskatīta par Alūksnes pilsētas aizsācēju. Tās atrašanās vieta, uz Alūksnes ezera lielākās salas, ir īpaši nozīmīga un nostāstiem apvīta. Alūksnieši līdz pat mūsdienām šo salu dēvē par Marijas salu. Nostāsti vēsta par meiteni Mariju, kas it kā tika iemūrēta vienā no pils sienām.

Gadsimtu laikā, Livonijas ordeņa pilij nācās ciest daudzus pārdzīvojumus, taču īpaši liktenīgs izrādījās Ziemeļu karš. Līdz ar krievu karaspēka ienākšanu pilsētā, zviedru karaspēks pili uzspridzināja, kā rezultātā, līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai pilsdrupas. Gadu gaitā tika atjaunots Livonijas ordeņa pils priekšpils Dienvidu tornis, koka tiltiņš, kas ved pāri ezeram uz Pilssalu un izveidota jauna brīvdabas estrāde.

Alūksnes Vecā pils (Ezermalas pils)

Foto: Līva Šaicāne

 

Varētu teikt, ka šī ir vissenākā Alūksnes muižas ēku kompleksa daļa, būvēta laika posmā no 1792. līdz 1793. gadam klasicisma stilā. Kā jau lepni pauž nosaukums, arī šī pils gulstas Alūksnes ezera krastā. Lai arī Vecā pils tika būvēta kā mūra dzīvojamā māja, gadu gaitā tai tika rasti visdažādākie pielietojumi. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ēkā tika ierīkota slimnīca. Pateicoties modernai ēkas rekonstrukcijai un pavisam nelielai ēkas pārbūvei, mūsdienās Vecā pils kalpo par greznu mājvietu Alūksnes mākslas skolai.

 

Alūksnes Jaunā pils

Foto: Armands Muižnieks

Viens no ievērojamākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā, mājo gleznainā Alūksnes ezera krastā. Tā celta 19. gadsimta otrajā pusē, vēlās Tjūdoru neogotikas stilā, ar bagātīgu un unikālu kaļķakmens fasādi.

Pils iekšpusē ikvienam apmeklētājam ir iespēja apskatīt mākslinieciskus, dažādu arhitektūras stilu sienu un griestu gleznojumus. Mājīgajās pils telpās ir iekārtots un Alūksnes muzejs ar ekspozīcijām par pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma īpatnībām un tā daudzveidību.

Pie pilis piegulošais Muižas parks ir veidots kā dabisks ainavu parks, kas kalpo kā lieliska izvēle mierpilnai pastaigai. Tas ieskauj tādus mazās arhitektūras meistardarbus, kā Aleksandra paviljons, sengrieķu vēju dieva Eola templis, Palmu māja, granīta obelisks, baronu dzimtas mauzolejs un no viena granīta gabala veidots strūklakas baseins un granīta soli.

 

Helēnas pils

Foto: Armands Muižnieks

 

Alūksnes pils parka tālākajā nomalē, ezera krastā, savu mājvietu ir radusi Helēnas pils. To 19. gadsimta beigās cēlis Alūksnes pils īpašnieks barons Arnolds fon Fītinghofs savai vedeklai kā vasaras muižu. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pili savā īpašumā ieguva Alūksnes pareizticīgo draudze, taču mūsdienās muižas telpās saimnieko Alūksnes mežniecība.

 

 

 

Ziemeru muiža

Foto: Armands Muižnieks

 

Senās Ziemeru muižas aizsākumi meklējami jau 1550. gadā, kad tās pārdošana par 100 dālderiem tika minēta vēstures hronikā. Gadsimtu laikā muiža ir piedzīvojusi regulāru saimnieku maiņu un šobrīd tā ir kļuvusi par kultūras un radošuma mājvietu, kur vietu pie senatnīgajām sienām ir atradušas pat laikmetīgās mākslas gleznas.

Viesiem tiek piedāvāts paviesoties sensenos laikos, pielaikot greznus tērpus muižas salonā un pamieloties ar gadu simtiem senas receptes desertu muižas restorānā.

 

 

Ērmaņu muiža

Foto: Armands Muižnieks

 

Latvijas Ziemeļaustrumos pie Igaunijas un Krievijas robežas, Malienas pagastā ir apskatāma Ērmaņu muiža, celta 1823. gadā. Tā tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem 19. gadsimta sākuma koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Muiža ir veiksmīgi restaurēta savā vēsturiskajā izskatā un gada siltajos mēnešos piedāvā augstvērtīgu muzikālās izklaides programmu.

 

 

 

Jaunannas Medību pils

Foto: Armands Muižnieks

 

Jaunannas Medību pils, kas atpazīstama ar savdabīgo arhitektūru, vienaldzīgu neatstās nevienu tās viesi. Tā celta pēc 1904. gada, kad zemes īpašums nonāca barona Aksela fon Delviga īpašumā. Masīvā ēka ir būvēta no rupji tēstiem pelēkiem laukakmeņiem, radot līdzības ar drūmu viduslaiku pili. Šobrīd šī ziemeļnieciski robustā pils interesentiem ir apskatāma no ārpuses, kas joprojām izstaro aizgājušā laika siltumu un arhitektūras pamatīgumu.

 

 

 

 

 

Jaunlaicenes muiža

Foto: Armands Muižnieks

 

 Jaunlaicenes muižas komplekss ir celts 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā no laukakmeņiem un vietējā ražojuma ķieģeļiem. Līdz mūsdienām ir saglabājušās 16 ēku kompleksa celtnes, kuras tika veidotas kā vienkāršas un omulīgas ģimenes mājas, bez ārišķīgām greznībām.

Mūsdienās muižkunga dzīvojamajā mājā ir ierīkots muzejs, kur ir iespējams uzzināt vairāk par Jaunlaicenes muižu, tās kultūrvēsturisko mantojumu un par malēniešiem – nelabojamiem optimistiem ar atšķirīgo pasaules kārtības sapratni, kas ar maisiem nes gaismu istabā.

 

 

Mālupes muiža

Foto: Armands Muižnieks

 

Atpazīstama arī kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Gadu gaitā no Mālupes muižas kompleksa ir saglabājušās četras ēkas, parks ar dīķi un diviem tiltiņiem. Saglabātās ēkas vēl līdz šai dienai pilda savas funkcijas. Vienā no muižas ēkām mājvietu ir radusi pagasta pārvalde citā, pagasta bibliotēka, taču muižas klētī ir ierīkots Saieta nams. 

 

 

 

 

Lāzberģa muižas pils

Foto: Armands Muižnieks

Kā vairākas Alūksnes muižas un pilis, arī Lāzberģa pils par savu mājvietu var saukt gleznainos Alūksnes ezera krastus. Pils būvniecība tika uzsākta 1821. gadā un tikai 1860. gadā tā tika pabeigta. Pils telpās 20. gadsimta 50. gados tika iekārtots kultūras nams, taču vēlāk pils tika izmantota kā dzīvokļu nams.

Lai arī 19. gadsimtā greznā pils stalti slējās debesīs ar karalisku torni, mūsdienās no tās ir palikušas tikai skaistas pilsdrupas kā atgādinājums par vēsturisko celtni.

Lāzberģa muižas pils un tās teritorija ir privātīpašums, kurā iebraucot, neaizmirstiet sasveicināties ar saimnieku!

 

Alsviķu muižas pils

Neoklasicisma stila pils un muižas ēkas tika būvētas 19. gadsimta vidū un beigās. Muižas unikālais nosaukums ir cēlies no fon Alsvigu īpašnieku dzimtas, kuru īpašumā muiža bija jau no senajiem Livonijas ordeņa laikiem. Gadu gaitā tā tika pārmantota no paaudzes paaudzē, līdz pils pēdējā mantiniece vairs neatgriezās no Krievijas pēc 1905. gada revolūcijas un pils nonāca valsts paspārnē. 

Alsviķu muižas pils piedzīvoja daudz. Telpas tika izmantotas vācu armijas vajadzībām Otrā pasaules kara laikā, vēlāk telpās tika iekārtots bērnunams, grūti audzināmo meiteņu skola, internātskola un vēlāk pat dažādas profesionālās skolas. Mūsdienās pils telpās darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

loading