Cepurītes sala

Alūksnes ezers ir vienpadsmitais lielākais ezers Latvijā ar četrām kokiem apaugušām salām- Garo salu, Tīklu salu, lielāko no salām- Pilssalu– un Cepurītes salu.

Cepurītes sala tiek saukta arī par Mīlestības saliņu, savukārt nosaukums radies tās formas dēļ. Sala ir dabīgi veidojusies, bet balstoties uz arheologu pētījumiem, atrastajām trauku lauskām uz salas, tur agrāk ir bijusi pilskalns, kas izveidots ezerā uz dabiskas salas un bijis apdzīvots 1-2. gadsimtā.

Teikām un leģendām ir apvīta Cepurītes sala.

“Ziemā pāri Alūksnes ezeram braukuši kāzinieki. Lūzis ledus. Visi kāzu viesi pārbraukuši, tikai brūte ar brūtgānu noslīkuši. Uz ledus palikusi brūtgāna cepure un brūtes plīvurs. Pavasarī ledus izkusis, bet cepure un plīvurs pārvērtušies par salām, kuras vēl šobaltdien redzamas un ko sauc par Cepurītes salu un Garo salu.”

Nerakstīts Mīlestības salas likums nosaka, ka, pie salas drīkst piestāt tikai divatā un tikai viena laiva. Cepurītes salu ir īpaši iecienīta mīlnieku un kāzinieku vidū. Jāņem vērā, ka tuvojoties salai, vispirms jāapbrauc apkārt, jānovērtē, vai kāda laiva jau nav piestājusi. Ja citi mīlētāji ir priekšā, tad krastā piestāt nedrīkst, bet jāairē ap salu, kamēr salu iepriekšējie atstājuši.