Somu karavīru piemiņas vietas
Somu karavīru Brāļu kapi
Šeit apglabāti astoņi no deviņiem somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”) karavīriem, kas 1919. gada 22. februārī krita pie Bejas. 20. gadsimta 1930. gados vietējie aizsargi bija iecerējuši brāļu kapos celt pieminekli, taču nodomu izjauca komunistiskā okupācija. Sākoties Atmodai, 1989. gada 2. decembrī kapi tika labiekārtoti- atjaunots komunistiskās okupācijas gados pazudušais baltais koka krusts un koka sētiņa. 2000.gada 7. maijā krusta pakājē atklāta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts latviešu un somu valodā, minot septiņu kritušo vārdus un dzimto vietu: Šeit atdusas somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” karavīri, kuri krituši Bejas kaujā 1919. gadā.
Piemiņas akmens Somu brīvprātīgo pulkam “Ziemeļu zēni”
Atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, pēc Neatkarības cīņu tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas, godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, izveidota īpaša piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem liecina īpašs laukakmens un informatīva plāksne. Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas- Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu.
Uz Alūksni atvestais akmens simbolizē divu tautu- somu un latviešu- cīņu par savu neatkarību. Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību. 1919. gada 21. februārī “Ziemeļu zēni” piedalījās sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. Pēc piecu stundu ilgas kaujas pie Alūksnes dzelzceļa stacijas somi ieņēma Alūksni. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie un daudzi tika ievainoti.