Alūksnes Pilssalā alūksniešiem un pilsētas viesiem durvis ir vēris atjaunotais Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornis, kur turpmāk īpašos seansos par pils vēsturi vēstīs inovatīvs skaņas un gaismas stāsts. Šis ir īpašs oriģinālskaņdarbs – muzikāla teiksma “MARIENBURGAS astotais brālis”, kas izskan arī kā atvadu sveiciens vienam no tās autoriem – aizsaulē aizgājušajam komponistam Mārtiņam Braunam.

“Pasaule ir kā milzīgs mozaīkas attēls, kas sastāv no skaņām, krāsām, gaismas. Ar mūzikas palīdzību uzzinām par pasauli un atveram savu dvēseli citiem cilvēkiem. Šis mīlestībā pret Alūksni radītais muzikālais jaundarbs ir jauna žanra piedāvājums. Iedarbojoties uz cilvēka maņām, tā rada spēcīgu pārdzīvojumu, kas vēl ilgi pēc apmeklējuma ļauj gremdēties pieredzētajā un ilgoties pēc līdzīga baudījuma. Varam būt lepni, ka Alūksne ir aplaimota ar neatkārtojama talanta pieskārienu – personībām, kas radījušas šo unikālo mūzikas vēstījumu,” saka Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.

Pilī, kas sākta būvēt 1342. gada 25. martā, Marijas pasludināšanas dienā, un nosaukta par Marienburgu, 360 gadus vēlāk – Lielā Ziemeļu kara laikā – tās aizstāvji izmisīgā cīņā uzspridzināja pulvera pagrabu, tā pārvēršot Marienburgu drupās. Tomēr pils dvēsele nav zudusi, un nu tā muzikālajā teiksmā atgriežas to laiku lieciniekā – 2019. gadā atjaunotajā Dienvidu tornī jeb Marienburgas Astotajā brālī.

“MARIENBURGAS astotais brālis” ir izcilu talantu kopdarbs. Radot spilgtu skaņas un gaismas piedzīvojumu, pils dvēseli ir sadzirdējuši izcilie komponisti un mūzikas producenti Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava, teiksmas teksta autors dramaturgs Lauris Gundars un dizaina birojs H2E. Šo skaņdarbu, kas vēstī par pagātnes un nākotnes satikšanos, izstāstīt palīdz Latvijas Radio koris un solisti – Agnese Pauniņa (Marija), Jānis Strazdiņš (Astotais brālis), Pēteris Vaickovskis, Kārlis Rūtentāls un Rūdolfs Bērtiņš (brāļi).

“Šī ekspozīcija ir kā teiksmains dziedājums. Tā ir idejā balstīta ekspozīcija, kuras iedarbība primāri sakņojas mūzikā. Mums bija būtiski saglabāt vietas autentiskumu un neiejaukties autentiskajā vidē. Skaņa ir galvenais izteiksmes līdzeklis, stāsts, kas savijas ar dziedājumu, skaņa kā vietas gara izteicējs. Pieredzes dizainu izmantojām kā metodi iedvesmojoša ekspozīcijas stāsta radīšanai. Ekspozīcija ir kā stāsts par ilgām, kaislību, apskaidrību”, – par “MARIENBURGAS astotā brāļa” tapšanu saka dizaina biroja H2E pārstāve Ingūna Ēlere.

Muzikālā teiksma klausītājam stāstīs par to, ka astotais pils tornis atceras itin visu kopš Marienburgas pils dzimšanas, tā vēstīs par pašu galveno – vēlmi un tiesībām būt patiesiem un par mīlestību, kas nekad nebeidzas. Ikviens Dienvidu torņa apmeklētājs ar skaņu un dziedājuma palīdzību tiks virzīts no pirmā līdz trešajam stāvam, katrā no tiem iepazīstot viduslaiku pils daudzu gadsimtu garās pastāvēšanas vēsturisko noskaņu. Piedzīvotais būs kā vairāku slāņu skaņas glezna, kurā slāni pa slānim, pārvietojoties pa stāviem, apmeklētājs ar savas iztēles palīdzību uztvers mūzikas, fona skaņu un trokšņu, kā arī balsu radīto muzikālo stāstu par pils vēsturi. Īpašu atmosfēru skaņas piedzīvojumam piešķirs arī torņa arhitektūra un iekšējā vide – akmens mūra sienas, kuru primārais uzdevums ir pasargāt, bet ne sniegt komfortu.

Muzikālo teiksmu Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornī varēs piedzīvot ziema sezonā piektdien-svētdien. Tās baudīšanai būs noteikti konkrēti seansu laiki ik pēc 40 minūtēm: pulksten 14.00, 14.40, 15.20, 16.00, 16.40, 17.20, 18.00, 18.40, 19.20. Lai apmeklējums būtu īpašs un drošs, iesakām veikt rezervāciju iepriekš pa tālruni +371 29149810 (apmeklētāju skaits vienā seansā ir ierobežots). Pēc ekspozīcijas atvēršanas apmeklētājiem turpmāk katrā mēneša pirmajā trešdienā to varēs apmeklēt bez maksas.

Ekspozīcijas dizaina stratēģijas un satura koncepcijas autori – Ingūna Elere, Lauris Gundars, Holgers Elers, Sigvards Kļava, projekta vadītāja Dagnija Andersone.

Ekspozīcijas dizaina koncepcija, dizains un realizācija – dizaina birojs H2E (Ingūna Elere, Holgers Elers, Ģirts Arājs, Ieva Timoško, Verners Timoško, projekta vadītāja Dagnija Andersone)

Teiksmas teksts – Lauris Gundars

Komponisti – Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns, dziesmas vārdi – Ojārs Vācietis

Gaismas – “Kompānija NA”, Normunds Bļašāns

Apskaņošana – “Audiosonic”, Andris Ūze

Skaņas dizains, realizācija – “Sig.Ma Studio”, Sigvards Kļava, Agnese Streļča

Ierakstīts Mārtiņa Brauna studijā, “Sig.Ma Studio”, Rīgas Skaņu ierakstu studijā un studijā “Green River Music”

Izpildītāji: Marija – Agnese Pauniņa, Astotais brālis – Jānis Strazdiņš, brāļi (solisti) – Pēteris Vaickovskis, Kārlis Rūtentāls, Rūdolfs Bērtiņš, Latvijas Radio kora mākslinieki, stāstnieks – Lauris Gundars, gides – Anna Putniņa un Elīna Bojarkina

Mārtiņš Brauns, Rihards Plešanovs, Sigvards Kļava – taustiņinstrumenti, Ilona Meija – flauta, Rihards Zaļupe – sitaminstrumenti, Valters Pūce – čello, Sandis Šteinbergs – vijole