Jaunlaicenes kungu kapi un kapliča

1814.gadā J.G.Wolfs bija panācis Vidzemes konsistorijas atļauju ierīkot jaunu ģimenes kapsētu. Te bija iecerētas vienāda izmēra kapu kopiņas ar līdzīgu plāksnīti pie katras, vienam vienīgam krustam vajadzēja pacelties šīs pazemīgo kopiņu rindas vidū. 1859. – 1865.g. pēc arhitekta Paula fon Hardenaka meta tika uzcelta kapliča, kas izskatījās kā maza gotiska baznīca, nodeva sava laikmeta greznības apsēstībai. Kapličā netrūka ne marmora altāra, ne ērģeļu, ne vitrāžu, luktās pat atradās ozolkoka lāde ar Volfu ģerboni bēru segu uzglabāšanai. „Padomju laikos” kapsētu izpostīja un kapliču izdemolēja. Kapliča vēl arvien gaida savu atjaunošanu.
Kapsēta ir kultūrvēsturisks piemineklis. Godājot senos laikus, jaunlaicenieši kopā ar baronu pēctečiem, uztur kapsētu labā kārtībā, bet simtgadīgie ozoli sargā mirušo baronu mieru.