Mālupes muiža

Mālupes muižas izveides pirmsākumi saistīti jau ar 17. gadsimtu. Muižas īpašnieki mainījušies vairākkārt. Tā bijusi gan ģenerālpulkveža Gustava Horna, gan grāfa Voroncova īpašumā, ilgāku laiku piederējusi Fītinghofu -Šēlu dzimtai. Īpašnieki Mālupes muižā nekad nav dzīvojuši, bet muižu un saimniecības ēkas izrentējuši. Pēdējais zināmais muižas pārvaldnieks bijis Pēteris Viļums.
Muižas centra apbūves vienkāršību skaidro fakts, ka muiža tikusi izmantota kā „melnā muiža”– tas nozīmē, ka tās pamatdarbība bijusi saistīta ar mājlopu un mājputnu turēšanu. Par to liecina arī muižas apbūves objekti – vairāki šķūņi, klētis, stallis, kūts, vistu kūts, pagrabs, ūdensdzirnavas, galdnieka darbnīca un kalēja smēde, ķieģeļu ceplis, krogs, dīķi, alus brūzis. Kungu māja celta 1851.gadā. Pašlaik muižas ēkās atrodas bibliotēka, Saieta nams, Mālupes pagasta pārvalde, sociālais centrs un dzīvokļi.