Piemineklis 7. Siguldas Kājnieku pulka kritušajiem
Simbols valstiskajai neatkarībai un pateicība par Latvijas brīvību kritušajiem karavīriem. Piemineklis piedzīvojis vērienīgu atklāšanu piedaloties pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem, pilnīgu nojaukšanu padomju okupācijas gados, atjaunošanu un atklāšanu 2009. gadā piedaloties Valsts prezidentam Valdim Zatleram. Vieta, kur ik gadu 11. novembrī pulcējas alūksnieši un bruņoto spēku pārstāvji, lai noliktu ziedus, pieminētu un pateiktos par brīvību.
Piemineklis atrodas paaugstinājumā – skaistā vietā – Alūksnes ezera krastā, blakus kazarmām. 1923. gada 20. jūnijā to atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Piemineklis ir celts pēc tēlnieka J. Miesnieka meta. Centrā ir attēlots vairogs ar krustotu zobenu, bet pamatnes daļā – uzraksts „Par Latviju kritušiem 7. Siguldas p. Karavīriem. 1919. – 1920”. Tā otrā pusē ir uzraksts: „Labāk manu galvu ņēma, nekā mūsu tēvu zemi”. Padomju laikā (1953. g.) pieminekli nojauc. Piemineklis tiek vēlāk atjaunots un jau 2009. gada 16.oktobrī to atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers.