Silenieku krustakmens

Iezīmē robežu starp Poliju, Krieviju un Zviedriju, arī starp Kūdupes, Alūksnes un Lāzberģu muižu zemēm, arī starp Pleskavas, Vitebskas guberņām un Vidzemi. Pirmās Latvijas robeža arī sākotnēji tikusi iezīmēta gar šo akmeni. Akmenī iekalts trīsstūris, tajā krustveidīga zīme, ir arī burti R un VR un gadskaitlis 1782. J.Urtāns domā, ka akmens uzstādīts pēc tam, kad Latgale pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772.gada tika iekļauta Krievijas impērijā.

Akmens virsmā atrodams arī kāds jaunāku laiku iekalums, kas līdz šim robežakmens pētījumos nav minēts – 2.pasaules kara laikā – akmens virsmas austrumu malā veikts pavājš gada skaitļa 1944 un viena slāvu alfabēta burta „Ш” iekalums. Tas izdarīts respektējot vecos iekalumus un tos neskarot.