Alūksnes muižas parks
Alūksnes muižas parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka barons Otto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. Sākotnēji parks veidots regulārā franču dārza stilā. Vērienīgākie parka labiekārtošanas darbi notika Burharda Kristofa fon FītinghoFa laikā, kad Eiropā sāka attīstīties ainaviskie dārzi, un pils dārznieks Pēteris Buks parku pārveidoja angļu stilā.
Muižas parka vēsturisko noskaņu papildina arī 2026.gadā no jauna izveidotais Franču dārzs, kas atgādina par parka sākotnējo veidolu. Tas atrodas pie Alūksnes Jaunās pils un Alūksnes Tūrisma informācijas centra, un ir veidots, iedvesmojoties no regulāra franču dārza principiem. Dārza kompozīcijā izmantoti dekoratīvi stādījumi, rozes un citi augi, kas veido pārskatāmu, ģeometriski sakārtotu ainavu un piešķir jaunus akcentus Alūksnes muižas parka vēsturiskajai videi.
19. gs sākumā Alūksnes muižas parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā.
Mūsdienās Alūksnes muižas parks pieder pie nozīmīgākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem Latvijā, jo tajā visvairāk saglabājušās mazās arhitektūras formas.
2018. gadā Alūksnes muižas parks ir atguvis vairākus objektus, kas restaurēti vai atjaunoti: Granīta obelisku, Pomonas templi, Apaļo un Ovālo strūklaku, Putnu paviljonu, Mauzoleju, granīta soliņus. Kā pārsteigums attālākajā parka stūrī apmeklētājus sagaida Čukstošā laterna, kas visus aicina aiziet līdz Mauzolejam un izzināt parka un Fītinghofu dzimtas stāstu.
Pašreizējā parka platība ir 32 ha, taču tas šķiet daudz lielāks, jo robežojas ar Alūksnes ezeru, un pār to redzams skats uz Tempļakalna pussalu ar Rotondu un Saules tiltu. Tas viss organiski veido vienotu ansambli.
